Projekts „Interneta vides izmantošana pieredzes un informācijas aprites nodrošināšanai starpkultūru un bilingvālās izglītības jomās”
Šī projekta vispārējais mērķis ir veicināt integrētas, zinošas un lojālas sabiedrības veidošanos Latvijā, nodrošinot pozitīvas praksē pārbaudītas pieredzes un informācijas pieejamību e – versijā par starpkultūru un bilingvālās izglītības jautājumiem. Konkrētie projekta mērķi ietver interaktīvas izglītojošas bāzes e – versijā izveidi par starpkultūru un bilingvālo izglītību, konstruktīvas e – diskusijas par minētajiem jautājumiem veidošanu, izmantojot saturiski organizētu forumu internetā, jauniešu informētības un līdzdalības sekmēšanu, izdodot bilingvālā žurnāla TILTS specizdevumu par mazākumtautību izglītības jautājumiem. Plānotā projekta mērķauditorija ir ļoti plaša: praktizējoši pedagogi, vecāki, jaunieši – skolēni un studenti, topošie pedagogi, maģistranti, doktorandi, masu mediju pārstāvji un citi interesenti. Šī brīža Latvijas situācijā, saasinoties jautājumiem par bilingvālo izglītību, jūtams pozitīvas pieredzes un radošu ideju trūkums, dominē pārsvarā negācijas. Projekta „Atvērtā skola” pieredze var sniegt šos pozitīvos, praksē pārbaudītos piemērus, atbalstu, idejas problēmrisinājumiem. Līdz ar to veidoto informatīvo un metodisko materiālu, apkopotās pieredzes un risinājumu strukturēšana interaktīvā e-versijā, sniegtu iespēju Latvijas pedagogiem, vecākiem , masu mediju pārstāvjiem, kuriem interesē bilingvālās un starpkultūru izglītības pozitīvā pieredze , izglītoties šajos jautājumos, uzdot jautājumus, ekspertiem, kontaktēties ar projekta „Atvērtā skola” skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm.
Par proektu "ATVĒRTĀ SKOLA"
Projekta mērķis bija veicināt sabiedrības integrāciju izglītības sfērā, sekmējot divu paralēlo – mazākumtautību un latviešu mācībvalodu skolu tīklu tuvināšanos, nošķirtības un aizspriedumu mazināšanos, informācijas barjeru laušanu. Projekts uzsāka darbību Latvijā 1999. gadā un 2003. gads bija noslēdzošais gads Sorosa fondā – Latvija, tā sadarbības partneri bija Izglītības un zinātnes ministrija, LVAVP, Naturalizācijas pārvalde. Projektā darbojās 37 skolas, 14 pirmsskolas izglītības iestādes, 7 pedagoģisko augstskolu pārstāvji. Uzsākot projektu, tika veikta izglītības iestāžu vajadzību izpēte, kā arī projekta ieviešanas laikā tika nodrošināts pastāvīgs ieviešanas procesa monitorings, kas ietvēra dalībnieku vajadzību izpēti, profesionālu pedagoģisko un socioloģisko pētījumu atbalstīšanu, ekspertīžu nodrošināšanu utt. Veicinot starpkultūru vides attīstību projektā iesaistītajās izglītības iestādēs, atbalstot bilingvālās izglītības reformas ieviešanu, vienlaicīgi nodrošinot informācijas pieejamību gan latviešu, gan krievu valodu informācijas telpās, projekts deva savu ieguldījumu Latvijas izglītības politikas veidošanā un izglītības reformu īstenošanā.
Galvenie projekta darbības virzieni:
- pedagogu un augstskolu docētāju profesionālā pilnveide, nodrošinot teorētisku un metodisku atbalstu par bilingvālās un starpkultūru izglītības pieredzi pasaulē, kā arī šīs pieredzes adaptēšanu Latvijas apstākļiem (semināri, izglītības programmu izstrāde, skolu apmeklējumi u.c. darba formas);
- reģionālās pirmsskolas - skolas - augstskolas partnerības veidošana un nostiprināšana, lai nodrošinātu bilingvālās izglītības reformas tālāku pilnveidi un pēctecību (skolu apmaiņas projekti, vasaras integrējošās nometnes, kopīgas vasaras skolas pedagogiem utt.);
- starptautisko vasaras skolu organizēšana Baltijas valstu augstskolu docētājiem;
- mācību metodisko materiālu veidošana pedagogiem un vecākiem, tālākizglītības kursu programmu izstrāde un aprobācija;
- skolēnu bilingvālā žurnāla TILTS sagatavošana un izdošana, šo procesu vadīja profesionāļi, bet paši skolēni gatavoja materiālus publicēšanai. Žurnālam bija arī pielikums -pedagogiem un citiem interesentiem,
- sabiedrības informēšanas programma, kuras mērķis bija veicināt sabiedrības diskusiju un viedokļu apmaiņu par sabiedrības integrācijas jautājumiem (sadarbība ar producentu grupām “MISTRUS MEDIA” un “Kultūra LV”, veidojot kopīgus projektus “Atvērts” (2001., 2002., 2003. g.), publikācijas presē, apaļie galdi, bukleti, konferences u.c. darba formas);
- atklātie projektu konkursi, lai atbalstītu skolas integrējošu vasaras nometņu organizēšanā un skolu sadarbības projektu īstenošanā (no 2000. g. līdz 2003.g. atbalstīti 52 projekti).
Izdotie materiāli un apkopotā pieredze
- „Rokasgrāmata skolotājam kā palīdzēt bilingvālam skolēnam”, 2000- pirmais latviešu valodā pieejamais metodiskais materiāls par bilingvālo izglītību un tās īstenošanas iespējām Latvijā, apskatot valodu lietojuma, mācību vides veidošanas un mācību resursu un mācību metožu izvēles jautājumus
- „Mēs visi līdzīgi un atšķirīgi? Starpkultūru izglītības antaloģija-2003”.
Grāmatā ievietotā materiāla tematika: daudzkultūru izglītība, mācību programmu izstrāde, skolotāja loma un uzdevumi starpkultūru izglītībā - „Bilingvālā izglītība: sadarbības pieredze” (AS iesaistīto pedagoģisko augstskolu pieredze par darbu etniski un lingvistiski heterogēnās grupās)
- „Skolas un ģimenes sadarbība bilingvālajā izglītībā” (AS skolu pieredze- darba formās, efektivitāte, radošas idejas)
- „Bilingvālā izglītība sākumskolā„ (AS sākumskolas skolotāju pieredzes materiāli- idejas, stundu plāni, mācību materiāli)
- „Paskaties un paveries” - 3 daļas AS pirmsskolas pieredze starpkultūru un bilingvālajā izglītībā- lasīt/rakstītprasme, vide, vecāku loma.
- Buklets vecākiem „Divvalodīgi bērni”(2001)
Bukletā skaidrota divvalodības nozīme un priekšrocības cilvēku dzīvē, uzrunājot vecākus tiek izmantoti reāli un praktiski piemēri gan Latvijā, gan pasaulē, sniegti ieteikumi – kā izvēlēties skolu vai bērnudārzu. - Vecāku rokasgrāmata „ Divvalodīgi bērni”, 2002 Grāmata uzrunā vecākus sniedzot pieejamā valodā informāciju par mītiem un stereotipiem, kuri eksistē par bilingvismu, valodu attīstīšanu gan dzimtās, gan otrās (latviešu) valodas, par vecāku un bērnudārzu un skolas sadarbību, gan kā palīdzēt bērniem mācīties.
- „Četri gadi starpkultūru telpā” (2003). Pieredzes grāmata- idejas darbam bilingvālajā izglītībā, aktivitātēm starpkultūru jomā, AS skolu un pirmskolas konkrētās pieredzes piedāvājumi.
Irēna Freimane,
Izglītības attīstības centra direktore